Medicīnas vēsturi lielā mērā veido atklājumi, kas glābuši miljoniem vai pat miljardu cilvēku dzīvības. Pētnieki visā pasaulē iegulda laiku un pūles, lai radītu nākamos nozīmīgos veselības aprūpes zināšanu pavērsienus. Epidemiologs un datorzinātnieks no Latvijas dalās savās atziņās par pētniecības vidi un tās attīstību Latvijā.
Epidemioloģija un pētniecības būtība
Asociētā profesore Liliāna Civjāne (Lilian Tzivian), kurai ir epidemioloģijas doktora grāds, iegūts Izraēlā, un kura pabeidza trīs pēcdoktorantūras studiju gadus Vācijā, kur turpināja strādāt kā vadošā pētniece, pašlaik vada Latvijas Universitātes Epidemioloģijas un medicīnas statistikas maģistra programmu. Šī programma ļauj studentiem ar dabaszinātņu vai radniecīgu jomu izglītību apgūt, kā veikt pētījumus medicīnas, socioloģijas, psiholoģijas un citās ar cilvēku saistītās jomās. Viņi mācās, kā izstrādāt pētījumu dizainu, prognozēt kļūdas, veikt statistisko analīzi, apstrādāt lielas datu kopas, kā arī lasīt un rakstīt zinātniskās publikācijas. Kā skaidro profesore, tieši tas ir epidemiologa darbs: izstrādāt pētījumus tā, lai nodrošinātu ticamus rezultātus un praktiskus secinājumus. Piemēram, krūts vēzis var skart jebkuru – gan vīriešus, gan sievietes, taču kopumā nebūtu pareizi vienā pētījumā iekļaut abus dzimumus, jo pārsvarā skartas ir sievietes.
Nozīmīga epidemioloģijas kā pētniecības jomas daļa ir pētījuma kļūdu prognozēšana un novēršana, strukturējot pētījumu. Lai to sasniegtu, pētniekam jāspēj izvērtēt zinātnisko literatūru par attiecīgajām tēmām un jāstrādā ar lielu informācijas un datu apjomu. Pirms minētās programmas izveides Latvijā nebija iespējams studēt epidemioloģiju kā specialitāti. Epidemiologi Latvijā pārsvarā ir studējuši sabiedrības veselību, kas ir saistīta ar epidemioloģiju, taču tomēr ir cita joma, kas koncentrējas uz komunikāciju ar sabiedrību. Profesore norāda, ka diemžēl atšķirība starp šīm specialitātēm Latvijā ne vienmēr tiek saprasta, taču viņa cer, ka tas ar laiku mainīsies, jo no tā iegūtu visi valstī – iestādes (tostarp Slimību profilakses un kontroles centrs, Nacionālais veselības dienests), pētnieki un sabiedrība kopumā.
Longenesis komanda, priekšplānā – Emīls Sjundjukovs, Longenesis līdzdibinātājs
Cilvēku savienošana ar labām idejām
"Katrs mūsu uzņēmuma darbinieks ir strādājis biomedicīnas jomā un gandrīz katrā projektā saskāries ar tām pašām problēmām – dati izkaisīti dažādos servisos, nepieciešamība ievērot sarežģītus privātuma un citus regulējumus, kā arī grūtības panākt maksimālu pacientu iesaisti. Lai risinātu šīs problēmas, tika radīts Longenesis – mūsu digitālais produkts veselības aprūpes iestādēm, piemēram, slimnīcām, biobankām, laboratorijām, reģistriem, biedrībām un dzīvības zinātņu nozares uzņēmumiem," saka datorzinātnieks un Longenesis līdzdibinātājs Emīls Sjundjukovs. "Lai gan mūsu risinājumi atbalsta vispārīgu pētniecību un medicīnisko datu glabāšanu, kā uzņēmums mēs koncentrējamies uz konkrētiem slimību virzieniem, piemēram, sieviešu onkoloģiju, kardioloģiju un pediatriju. Sadarbībās (ar akadēmisko pārstāvju un slimnīcu personālu) mēs koncentrējamies uz šīm jomām un pieņemam darbā speciālistus ar atbilstošu medicīnisko un pētniecisko izglītību. Tas ir ļoti svarīgi, jo mēs neesam tikai IT uzņēmums – mēs nevaram iztikt bez medicīnas jomas ekspertiem. Mēs pat slimnīcās strādājošos klīnicistus uzskatām par saviem partneriem."
Klīniskā, epidemioloģiskā vai sabiedrības veselības pētniecība vienmēr balstās uz datiem un pacientiem. Lai uzsāktu pētījumu, nepieciešams saprast, kā ar tiem vislabāk rīkoties. Vairumā gadījumu datus sniedz slimnīcas, un tie pēc tam nonāk ārvalstu reģistros un datubāzēs. Lai izmantotu šos datus, pētniekam jāpiesakās šajās organizācijās, lai tos iegūtu. Longenesis moduļa Curator mērķis ir ļaut slimnīcām un universitātēm glabāt savus datus iekšējās sistēmās (savāktus un uzturētus saskaņā ar starptautiskām vadlīnijām), ļaujot vietējiem pētniekiem tos droši un anonīmi ērti izmantot. Un arī ātri – ir piemēri, kad ar Longenesis palīdzību pētījumi tika uzsākti dažu dienu laikā pēc dokumentu parakstīšanas. Longenesis pakalpojumu integrācija ar slimnīcas IT tīklu parasti ir vienkārša – neliela koda daļa ir pietiekama, lai integrētu datu plūsmu pacientu portālā. Ja infrastruktūras trūkst vai integrācija kāda cita iemesla dēļ nav iespējama, vienmēr ir pieejama mākoņpakalpojuma iespēja.
Longenesis Engage – pacientu iesaistes platforma
Grūtības ar pacientu iesaisti pētniecībā
Bieži vien lielākā problēma klīniskajos pētījumos ir nepieciešamā dalībnieku skaita piesaistīšana pētījumam. Agrāk bija iespējams pētījuma dalībniekus atbalstīt finansiāli, taču tagad ētikas kodeksi to vai nu pilnībā aizliedz, vai vismaz stingri ierobežo summas. Tāpēc cilvēkiem nepieciešama cita motivācija. L. Civjāne min dažus piemērus, piemēram, reklāmas uz metro sienām Anglijā, kas mudina piedalīties pētījumos, vai pa pastu sūtītas ielūguma vēstules Vācijā. Zināms, ka pozitīvā atsaucība uz šādām iesaistes metodēm ir mazāka par 40% no nepieciešamā. Visticamāk, arī Latvijā šīs uzaicinājumu metodes nebūtu efektīvas. Longenesis piedāvā jaunas metodes, kā piesaistīt un motivēt cilvēkus piedalīties zinātniskajos pētījumos. Profesore saka: "Nezinu, kā viņiem tas izdodas, taču uzņēmums prot uzrunāt cilvēkus no visas Latvijas, neatkarīgi no viņu ekonomiskās situācijas. Vēl vairāk – daudzi no šiem cilvēkiem ir motivēti aktīvi turpināt dalību pētījumos. Notiek sadarbība ar ārstiem, kā rezultātā dalībnieki saņem ieteikumus par savām veselības problēmām vai profilaksi. Palielinās viņu interese par savu ķermeni un veselību, un viņi labāk seko norādījumiem par savas terapijas ievērošanu."
Parasti pacients veselības aprūpes iestādē aizpilda anketu, kas nonāk mapē kopā ar veselu kaudzi citu papīru. Viņu iesaiste ir pasīva, un viņi neko nesaņem pretī – runa pat nav par naudas vērtību, bet vienkārši par iesaistes caurspīdīgumu. "Šī iemesla dēļ Longenesis izveidoja platformu Engage, ko veselības aprūpes iestādes var izmantot pētniecībai vai vienkārši darbam ar pacientu datiem. Tā ļauj īstenot dažādas iniciatīvas, piemēram, skrīninga vizītes, starpvizīšu monitoringu, pacientu iesaistes palielināšanu, dzīves kvalitātes monitoringu un citas," saka E. Sjundjukovs. Pacients var izmantot tālruni vai planšeti, lai iesaistītos procesā, viņa dati var tikt savākti, un, pamatojoties uz šo informāciju, var pieņemt klīniskus vai zinātniskus lēmumus (turklāt pētnieki var viegli panākt dinamisku pacientu iesaisti). Caurspīdīgums un ētikas principi ir visa procesa pamatā – pacients ir labi informēts par katru soli, un nepieciešama viņa aktīva piekrišana. Viņiem ir iespēja saņemt pievienoto vērtību, piemēram, piekļuvi terapijām, izmeklējumiem vai rehabilitācijai.
Pētniecība var noritēt daudz gludāk
Profesore Civjāne piebilst: "Pētniekam ir iespēja aktīvi uzraudzīt dalībnieku atlasi un pielāgot turpmāko iesaisti. Piemēram, ja pētījumam nepieciešams vienāds vīriešu un sieviešu skaits, taču reģistrācijas sarakstā redzami tikai vīrieši, pētnieks var pieprasīt reklāmas pielāgošanu – vēršoties vairāk pie sievietēm. Turklāt epidemioloģiskajos pētījumos nepieciešamais dalībnieku skaits tiek aprēķināts pirms pētījuma sākuma. Līdz šim to, vai tas ir bijis pietiekams, bija iespējams uzzināt tikai pēc pētījuma pabeigšanas, kad bija veiktas visas statistiskās analīzes. Tagad ar Longenesis izveidotās platformas palīdzību mēs varam pārbaudīt pētījuma vidū, vai izlase jāpalielina vai esošā ir pietiekama."
"Kad pats pētnieks mēģina piesaistīt cilvēkus pētījumam, viņam pastāvīgi jāņem vērā, kā to ietekmēs fakts, ka, piemēram, lielākā daļa piekrītošo dalībnieku ir no viņa paziņu loka,” saka profesore. _“Tas nav bezpersonisks un reprezentatīvs saraksts, kas izveidots no visas sabiedrības, un šāda neobjektīva izlase var būt kļūdaina. Starp citu, arī ģimenes ārsti šeit palīdz – viņi parasti tieši daudz neveicina pētniecību, taču mēs esam ārkārtīgi pateicīgi, kad viņi motivē pacientus piedalīties. Tomēr cilvēku iesaiste pētījumos ir nepietiekama visiem pētījumiem, kas gaida savu kārtu, vai arī var gadīties, ka viens valsts reģions ir pārstāvēts vairāk nekā citi. Savukārt, izmantojot Longenesis, piemēram, nesenā krūts vēža pētījumā mēs pirmo pāris mēnešu laikā atradām 4000 dalībnieku no visas Latvijas, un šī izlase pārstāvēja sievietes no dažādiem reģioniem, izglītības līmeņiem un vecuma grupām visā Latvijā._” Pasaulē ir ļoti maz uzņēmumu, kas risina zinātniskās pētniecības problēmas. Tāpēc, prezentējot savu pieredzi ar Longenesis vairākās valstīs, profesore Civjāne saņēma pārsteigumu un interesi: "_Mums nav nekā tāda, bet vajadzētu!_"
Emīls Sjundjukovs, Longenesis līdzdibinātājs; un Agnese Veckalne, Longenesis operatīvā direktore
Latvijai jātiecas uz inovācijām
E. Sjundjukovs uzsver, ka, lai Latvija turpinātu attīstīt valsts pētniecības jomu, valsts pārvaldes līmenī nepieciešami vienoti spēles noteikumi. Ne tikai digitālajiem risinājumiem, bet vispār – piemēram, saistībā ar problēmu, ka ārsti un pētnieki bieži vienlaikus strādā ar vairākām dažādām IT sistēmām. Trūkst datu standartu. Labā ziņa ir tā, ka pašlaik pie šīs problēmas strādā gan darba grupa, gan kompetences centrs, izstrādājot vadlīnijas un regulējumu. "Ārvalstu konferencēs viss ir skaidrs par Igauniju, taču, kad es mēģinu sarunu novirzīt uz Latviju, ir grūti sniegt atbildi uz jautājumu "Kur es varu izlasīt par priekšnosacījumiem darbam jūsu tirgū?". Diemžēl katrai slimnīcai ir savi. Vairāku centru pētījumos partneri vēlas redzēt skaidri pārstāvētus reģionus, kur klīnicisti ir viegli pieejami un ir redzama pacientu bāze," par savu pieredzi starptautiskajos pētījumos saka datorzinātnieks. "_Papildu motivācija reformu paātrināšanai ir tā, ka mums ir bijušas sarunas ar partneriem no Somijas un Igaunijas par iespēju apvienot triju valstu veselības datu jomas._” Somija ir viena no pasaules līderēm šajā jomā, un šāda sadarbība varētu palīdzēt Latvijai ievērojami virzīt uz priekšu savu veselības aprūpes sistēmu un veselības datu radīšanu un izmantošanu.
"Ja mēs nododam savus datus citiem vai paturam tos tikai sev, iespēja izstrādāt jaunas ārstēšanas un terapijas metodes ievērojami samazināsies,” secina un apkopo E. Sjundjukovs. Mūsdienās veselības aprūpe strauji attīstās, un pētniecība ir iespēja Latvijas pacientiem saņemt visprogresīvākās terapijas tepat. Bez visaptverošiem datiem par pacientu iznākumiem, ārstēšana ar individuālu pieeju kļūst par nejaušības spēli, nevis uz pierādījumiem balstītas medicīnas pamatu. Pat klīniskajām universitātēm – lai tiektos pēc izcilības, tām nepieciešami dati, kas ļauj efektīvi veikt novatoriskus pētījumus. Šo iemeslu dēļ pētniecībai ir milzīga nozīme mūsdienu veselības aprūpes sistēmās, un tā jāatbalsta visos iespējamajos veidos.
Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmā Longenesis ir viens no vispazīstamākajiem – gan savu unikālo un novatorisko risinājumu dēļ, gan tāpēc, ka tas turpina pārvest mājās balvas no inovāciju konkursiem visā pasaulē. Jaunākā – otrā vieta EIT Health Catapult 2023 digitālās veselības kategorijā. Novēlēsim viņiem pārveidot veselības aprūpes pētniecības ainavu Latvijā, ES un ārpus tās!
- * *
Šis raksts tapis sadarbībā ar Medicus Bonus – Latvijas žurnālu veselības aprūpes speciālistiem – jaunā sērijā par veselības aprūpes inovācijām Latvijā. Ja esat ārsts, abonements ir bezmaksas – vienkārši rakstiet uz redakcija@medicusbonus.lv!